Koksnes kalšu projektēšana, ražošana un uzstādīšana.


Par koksnes žāvēšanu.


Efektīva mežsaimniecība ir zinātnes un dabas apvienojums, kas rezultātā nodrošina kvalitatīvas un izturīgas koksnes iegūšanu. Tomēr visas koksnes sugas tiek novāktas "zaļajā" stāvoklī, kas ir termins īpašībām, kuras iedomājamies ieraugot koksni augot savvaļā.

Tā kā koki veido autonomu ūdens un barības vielu sistēmu, ir skaidrs, ka aplievā (ārējā daļā) mitruma līmenis ir augstāks kā kodolā. Aplieva izplata ūdeni un uzturu caur koku, turpretī kodols, jeb iekšējā koksne uzņem eļļas, sveķus, tanīnu un citas vielas. Tas padara kodolu izturīgāku pret mitruma plūsmu un tam nepieciešams ilgāks žāvēšanas laiks nekā koksnes ārējai kārtai - atkarībā no koka sugas, tas ietekmēs žāvēšanas procesa līkni.

Ūdens koksnē atrodas saistītā (šūnās) un brīvā (šūnu dobumos) veidā. Žāvēšanas procesā vispirms tiek izvadīts brīvais ūdens un pēc tam šūnās saistītais mitrums.

Koksnes mitruma koeficients (MC) rēķinas pēc formulas :  ((SvarsZaļš kokmateriāls - Svars Sauss kokmateriāls) / Svars Sauss kokmateriāls)) x 100 %

Pārāk ātri izžāvējot koksnes ārējo daļu, rodas iekšējās slodzes, kuras izraisa koksnes plaisāšanu, tadēļ koksnes žāvēšanas kamerās, koksnes žāvēšanas procesā lietojam smidzināšanas sistēmu, kura mitrina koksnes ārējos slāņus, neļaujot tiem plaisāt.

Malkas žāvēšanas process atšķiras no dēļu žāvēšanas un nav tik delikāts. Malkas žāvēšanas kameras tiek konstruētas, lai temperatūras iedarbība un mitruma izvadīšana notiktu pēc iespējas ātrāk. Malkas kaltes komplektācija ir jaudīgāka no situmjaudas viedokļa.       

Koksnē norit dinamiska apmaiņa starp pašu koksni un apkārtējo gaisu. Kad relatīvais mitrums (RH) gaisā palielinās, koksne absorbē mitrumu no gaisa; kad RH nokrīt, koks izdala mitrumu gaisā. Tas notiek dabiski, un tas notiek visā koka izstrādājuma mūža laikā, pat pēc tam, kad tas ir nozāģēts un žāvēts kokmateriālu kaltē.

Koksnes izturības un veiktspējas atslēga  ir atbilstoši izžāvēt kokmateriālu līdz tam optimālajam mitruma %,  atkarībā no gala produkta lietošanas apstākļiem.

Koksnes kaltēšanas procesa izmaksas ir atkarīgas no daudziem apstākļiem:  kokmateriālu kaltes modeļa (izmēru un tehniskās konfigurācijas); apkures katla tipa, jaudas; žāvējamās koksnes sugas, izmēru, sākotnējā mitruma, kokmateriāla izvietojuma kaltē, kā arā no apkārtējiem dabas apstākļiem. Aptuveni izmaksas var aprēķinàt saskaitot kaltes un apkures katla patērēto elektroenerģiju un siltumenerģiju stundas griezumā to sareizinot ar kaltēšanas cikla stundu skaitu.
Kaltes tehniskajà konfigurācijā ir jāatrod pareizais līdzsvars starp optimālo jaudu un kaltes kaltēšanas cikla izmaksām. Kaltēs tehniskās komponentes tiek atlasītas būtisku lomu atvēlot tehniskā izpildījuma kvalitātei, to izturībai ekspluatācijā un prognozājamajām apkalpošanas izmaksām pēcgarantijas laikā.
Koksnes kaltes struktūras uzbūve ir atsevišķa un ļoti būtiska sadaļa. Visai bieži saskaramies ar sūdzībām par vecām kaltēm, kuru darbības izmaksas ir vairākas reizes lielākas par mūsdienīgi būvētām. Tas ir tādēļ, ka to būvniecībā ir pieļautas kļūdas vai nav pareizi novērtētas ekspluatācijas īpatnības. Kalte nav parasta celtne vai siltināts angārs – tās struktūra ekspluatācijas laikā saskaras ar daudz vairāk vides izaicinājumiem, tie ir pienācīgi jānovērtē un attiecīgi tehniski jāatrisina.

 

+371 28 955 855

info@balticdry.lv